Man nav kauns

Vai jums ir kruasāni? – Domburs vaicā viesmīlim B-bārā. Nē, neesot. Uz to žurnālists laipnīgi izmet: «Kas tas par krogu, kur no rīta nav bulku?!» Ir vienpadsmit dienā. Mūsu sarunas iemesls – pirms gadumijas parādījusies lakoniskā ziņa, ka LNT raidījuma Dombura studija vairs nebūs. Domburs to komentē piesardzīgi, jo līguma nosacījumi neļauj viņam runāt detalizēti. «Varu runāt par to, ka nepiekrītu LNT interpretācijai par līguma laušanu. Tātad es saņēmu rakstisku dokumentu, ka LNT vienpusēji lauž ar mani līgumu. Ar vienpusēju argumentāciju, kurai es nepiekrītu.»

Atlaišanas iemesli atšķiroties no tā, kas teikts kanāla īpašnieka MTG preses relīzē. Tieši tāpēc priekšā esot skaidrošanās process, lai abas puses nonāktu pie konkrēta attiecību izbeigšanas modeļa. Domburs nepiekrīt, ka raidījums bijis par dārgu un auditorija – par mazu. «Ja taisi biznesu, tad atnāc parunāties, nevis post factum stāsti, ka bija par dārgu. Neviens neteica: «Klau, Jāni, situācija ir tāda, kā ir, samazinām izmaksas.» Tas ir līdzīgi kā pasūtīt kafiju, izdzert līdz pusei un tad teikt – ir par dārgu. Tā taču nedara!» Atklāt līguma summu viņš nevar, arī konkrētos auditorijas mērķus ne. Taču Domburs nepiekrīt ziņai, ka raidījumam ilgstoši mazinājies skatītāju skaits. TNS dati liecinot – auditorijas īpatsvars bijis lielāks nekā kanālam vidēji. «Līdz ar to es noraidu un uzskatu par nepamatotiem apgalvojumus, ko izteica otra puse. Joprojām vēlos zināt īstos iemeslus.»

Ieminos Domburam, ka varbūt nemaz nebūtu bijis vērts ar viņu runāt par īstajiem iemesliem, jo viņš ir principiāls cilvēks, paliktu pie sava. Un tomēr – ja nu oktobrī vai novembrī MTG vadība būtu nākusi un teikusi, ka ir par dārgu, nevaram pavilkt izmaksas? «Oktobrī mana atbilde būtu viena, novembrī cita,» saka Domburs. Tas neesot saistīts ar to, ka oktobrī bija vēlēšanas. «Insaideri sapratīs, ko saku. Dziļāk detaļās nevaru iet. Kopsavilkums ir tas, ka neatrodu lietišķu partnerības attieksmi no MTG, ar kādu saskāros pirms gada, kad tikāmies, lai veidotu līgumu. Visu cieņu – toreiz tas bija atklāti, lietišķi.»

Uz manu norādi, ka daži raidījumi nespēja noturēt uzmanību un divu stundu formāts bija par garu, žurnālists saka: «Vienmēr var izdarīt citādi, labāk un sliktāk, bet man nav kauns ne par materiālo, ne par morālo pusi. Man nav kauns ne par ko.» Tas gan nenozīmē, ka Domburam nebūtu paškritikas. Pēc katra raidījuma viņš domā, ko varēja labāk. «Nevienam nenovēlu to, kas notiek galvā pēc tiešā ētera,» Domburs saķer galvu un noskurinās. Ieminos, ka galva varēja kūpēt pēc raidījuma, kurā piedalījās Solvita Āboltiņa un Ingūna Sudraba. Jautāju, kāpēc Domburs vēlāk neuzdeva Sudrabai aktuālo jautājumu par to, vai viņa bija tā, kura iekāpa lidmašīnā uz Maskavu. «Katram redakcionāli var būt savi akcenti. Es savu darbu daru kontekstā ar to, kur tobrīd atrodas mediju telpa. Tajā situācijā ar tādu [diskusijas dalībnieku] sastāvu, tajā vietā un laikā man prasījās tā. Pie tam man nebija visa puzle šajā jautājumā salikta līdz galam, zinu par bijušo specdienestu piedalīšanos, līdz ar to…» Iebilstu. Tā taču bija tik karsta lieta – eventuālā deputāte izlokās no meliem! «Ja mērķis ir – kurš medijs sasniegs vairāk grādu pēc Celsija, tad… Mans pašmērķis ir taisīt atbildīgu žurnālistiku. Respektēju, ka visiem var nepatikt, ko daru.» Domburam ir sava taktika. Pirmkārt, nešaut ārā visu, ko zini. Otrkārt, tvert laukumu ar vieglu pašironiju: ja ar kādu lietu nodarbojies trīs dienas un šķiet, ka visu saproti, tad sagaidi ceturto, kurā neko vairs nesaproti. «Ja esmu ceturtās dienas situācijā, labāk iepauzēšu un paskatīšos, kā to redzu četrpadsmitajā dienā.»

Otru manu kritiku Domburs saņem par pēdējo raidījumu. Latvijas vēstnieki ārvalstīs bija vienmuļi. Un kad gan diplomāti ir bijuši daiļrunīgi? «Re! Tā ir slikta īpašība – nolaist latiņas. Nevar! Mazas valsts kļūda, ka nolaižam latiņas. Pret jebko. Tu saki, ka diplomāti neko interesantu nevar pateikt. Protams, var! Jautājums – vai ir ko teikt?» Nesen Parīzē Jānis izlasījis aizraujošu rakstu par diplomātiju Francijā. Citēta Ārlietu ministrijas gadskārtējā sanāksme, prioritātes, akcenti. To izstāstījis, Jānis turpina kaismīgi runāt par pēdējo raidījumu: diplomāti pārāk maz parādoties medijos, un absolūtais vairākums skatītāju konkrētās amatpersonas beidzot ieraudzījuši sejā. Viņš kā vadītājs varējis izraisīt pārdomas par to telpu, kas radās starp viņa jautājumiem un diplomātu atbildēm.

Domburs ir pateicīgs LNT, ka deva iespēju sešus mēnešus strādāt. Iepriekš viņš bija veidojis filmu “4. Maija Republika” un daudz izdomājies par Latvijas divdesmitgadi. «Atnācu uz raidījumu distancējies no ikdienas. Ar vairākiem slāņiem kā burgeram. Tas ļāva izšaut epizodes, kuras varēja attīstīt.» Raidījuma formāts ļāva aptvert vairākas tēmas, improvizēt, variēt. Jutis, ka atjauno tiešraidei vajadzīgo formu, jo ēterā nebija praktizējies divarpus gadus. To novērtēja arī mediju eksperte Anda Rožukalne, rakstot, ka Domburam bija jāatgriežas televīzijā: «Esmu par mediju profesionāļiem, kuri dara to darbu, ko uzskata par dzīves aicinājumu. Turklāt tajā veidā, ko paši uzskata par labāko, un katru reizi cenšas, cik vien spēj. Tā arī notika.»

Domburs savu pašreizējo formu salīdzina ar olimpiādes četru gadu ciklu, kam sportisti trenējas. «Būtu muļķīgi iesākto treniņu ciklu pamest. Redzu daudzus segmentus, kas [medijos] nav nosegti.» Piekrītu. Turklāt tādas pieredzes pētnieciskajā žurnālistikā un politisko smagsvaru ķidāšanā televīzijas tiešraidēs nav nevienam. Uz to Domburs novelk garu un apmierinātu: «Jāāā! Ja ir kaut kas, par ko esmu lepns un iedomīgs, tad par to. Esmu samaksājis par to ar šiem sirmajiem matiem.»

Saku, ka Domburu vēlos redzēt Latvijas televīzijā. Taču diez vai tas notiks, jo 2011.gadā no raidījuma Kas notiek Latvijā? viņš atvadījās ar tiesāšanos. «Es jau netiesājos, televīzija ar mani tiesājas,» viņš stāsta, ka lieta guļ Augstākajā tiesā, kur kasācijas sūdzību iesniegusi Latvijas televīzija. «Pēc būtības tiesāties esam beiguši.» Domburs ar tagadējo LTV bosu Ivaru Belti ticies vienreiz un piedāvājis izlīgumu, taču tas noraidīts. Varbūt negribas ielaisties, jo – kur Domburs, tur tiesāšanās?! Žurnālists to noliedz. Piemēram, savulaik bijušais LTV šefs Rolands Tjarve esot pratis ar viņu izlīgt. «Un tie, kuri tiesājas, aizstāv savas tiesības. Tas ir cienījams pasākums.» Arī tad, ja miestā, kur Jānis dzīvo, kārtējo reizi pazūd elektrība, viņš nesēdēs tumsā, gaidot gaismu, bet meklēs iespējas to ķezu izbeigt ilgtermiņā.

Raidījums Kas notiek Latvijā? regulāri pārsniedza ētera laiku. Dombura studija jau bija garāka. Jokoju, ka Domburam nākamo raidījumus vajadzētu tādu, kas ilgtu visu dienu. Jānis smejas: «Un es izskatos pēc tāda, kurš to nevarētu? Varētu arī divreiz nedēļā! Ja kāds būtu gatavs runāt par dalītām dienām un formātiem, tas būtu apspriežams jautājums.»

Pašlaik pastāvīga darba Jānim nav, viņš ir atvērts piedāvājumiem. Mediju treniņus nepasniedz un arī raidījuma laikā to nedarīja. Atpūsties gan nedomā, jo ir daudz tēmu, kuru pētīšana medijos nenotiek. Piemēram, likumības jomā. «Katru dienu ir simtiem tiesu. Cik daudz mediji tās atspoguļo? Veic paralēlo izmeklēšanu? Ir milzīgs apjoms ekonomiska rakstura lietu, daudz nenotikušu lietu un attaisnojošu spriedumu. Nevar pastāvēt drošība un demokrātija, ja nav tiesiska valsts.»

Ja būtu jāiet karā, Domburs to darītu, lai cīnītos par ceturtās varas lomu sabiedrībā. «Parīze [slaktiņšCharlie Hebdo redakcijā] varētu palīdzēt spriest – ko tas nozīmē mums. Karikatūra ir atspulgs tam, kāds ir ceturtās varas attīstības process Latvijā.» Un vajag spriest, jo Domburs radio dzirdējis absurdu viedokli, ka islāmisti Parīzē ir tas pats, kas krievi Latvijā. «Kāds sakars? Nekāda! Mēs darbojamies pussnaudas režīmā un netiekam līdzi pasaulei.» Arī Jaungada apsveikumu runu līmenī. Nesen TheFinancial Times Jānis izlasījis rakstu, kurā analizēta Vācijas kancleres Angelas Merkeles runa kontekstā ar Eiropas valstīm, populismu, Krieviju. «Salīdzinot ar mūsu runām par zelta zivtiņu zvejošanu… Tas bija traģikomiski. Vājš mēģinājums atdarināt Vairu Dziesmusvētkos. Bet gan Angela, gan Laimdota ir cilvēks ar galvu, divām rokām un kājām. Latiņu nav iemesla nolaist Laimdotai pret Angelu. Latiņu nolaist vienkārši nevar.»

Ēdienkarte

Caffe Latte, ūdens
Siera kūka

 

Publicēts ir.lv

One response to “Man nav kauns

Vieta komentāram...

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s